Kas ir mākslīgā intelekta māksla un kā tā tiek veidota

Pastāv vairāk nekā viens ģeneratīvā MI veids.

Lai rakstītu jebkādu tekstu, sākot ar dzeju un beidzot ar e-pasta vēstuli, ir pieejami lieli valodas modeļi, kas tiek apmācīti, izmantojot tekstu, un palīdz cilvēkiem ģenerēt atdarinājumu. Lai veidotu ilustrācijas, glezniecības darbus, logotipus un daudz ko citu, ar attēliem apmācīti difūzijas modeļi palīdz cilvēkiem radītu visdažādākos mākslas darbus. Daudzi no populārākajiem ģeneratīvā mākslīgā intelekta rīkiem izmanto vienu no šiem modeļiem.

Mākslinieki izmanto ģeneratīvo mākslīgo intelektu, lai veidotu dažādus mākslas darbus, sākot no dzejoļiem un stāstiem un beidzot ar darbiem, kas izskatās kā analogas gleznas vai fotogrāfijas, un daudz ko citu. Ģeneratīvā mākslīgā intelekta ātrums un elastīgums ļauj veidotājiem ātrāk uzsākt un pabeigt projektus un paver jaunas, aizraujošas radošās izpausmes iespējas.

Cilvēki veido mākslu no tā, ko redz sev apkārt — no kokiem mežā, pilsētas ainavām, sava atspulga spogulī. Ģeneratīvais mākslīgais intelekts arī uztver daudz informācijas vārdu un attēlu veidā un izmanto to, lai veidotu mākslas darbu pēc uzvednes.

Tehnoloģiju, kas nodrošina šo spēju, sauc par neironu tīklu. Neironu tīkls ir matemātiska sistēma — algoritms, kas atrod modeļus lielās datu kopās. Kad uzvedināt mākslīgā intelekta ģeneratoru attēlot koku, tas izmanto informāciju, ko ir iemācījies par koku izskatu, lai radītu jaunu attēlu. Un tieši jūsu kā mākslinieka norādījumi šos attēlus pilnveido vēl vairāk, piemēram, liekot ģenerēt rozā egli vai koku, kas zied ar tropu ziediem. Šajos rīkos ir daudz informācijas, taču, lai radītu mākslīgā intelekta mākslu, ir nepieciešama lietotāja iztēle.

Mākslinieki jau gadu desmitiem ir eksperimentējuši ar mākslīgā intelekta iespējām savos darbos, pārdomājot šādu tehnoloģiju ietekmi un MI grafiskā dizaina lietošanas piemērus daudz agrāk, nekā to sāka darīt pārējā sabiedrība.

Māksliniece Vera Molnāra (Vera Molnár) 1968. gadā sāka eksperimentēt ar agrīnajām programmēšanas valodām, lai radītu nejauši ģenerētus mākslas darbus. Viņa tiek uzskatīta par ģeneratīvās mākslas pionieri, un viņas ģeometriskie darbi ir iekļauti nozīmīgāko muzeju kolekcijās.

Pārejot dažus gadu desmitus uz priekšu, Ņujorkas Modernās mākslas muzejā var atrast mākslīgā intelekta radītu mākslu. 2023. gadā muzejs uz milzīga ekrāna parādīja Refika Anadola (Refik Anadol) krāšņo, pastāvīgi mainīgo mākslas darbu. Šis abstraktais darbs tika veidots, izmantojot mākslīgo intelektu, kas apmācīts, izmantojot muzeja kolekcijā esošos mākslas darbus.

Mākslīgā intelekta mākslas darbi ir izsolīti Sotheby's izsolēs un izstādīti Venēcijas biennālē. Mākslīgais intelekts ir iekļauts mākslas kursu programmās tādās mācību iestādēs kā Kolumbijas Universitāte un Rodailendas Dizaina skola.

Šie ir tikai daži piemēri, kā mākslīgais intelekts ir ietekmējis radošu darbu. Tāpat kā citi tehnoloģiskie sasniegumi, arī mākslīgais intelekts ir iedvesmojis māksliniekus pētīt gan to, kā tiek veidota māksla, gan to, kas tiek definēts kā māksla.